pikņīties

pikņîtiês "saumselig, sich schämend od. scherzend etwas machen" Lös. n. Etn. IV, 164. pikpaunā Ramelsh., pikāpaunā, auf dem Rücken (rittlings): tiek pace̦lts gaisā, uzsviests lielam lācim pikāpaunā Duomas IV, 338. Vgl. pičpaunā.

Avots: ME III, 213