piliņģis

piliņģis, = pīlādzis: kuo līdz daiļš piliņģīt[i]s, kad nav uogu galiņā? BW. 11916, 2 var.; C. kennt eine Redensart aizskrēja kâ piliņģis (sehr schnell) mit unbekannter Bed. von piliņģis.

Avots: ME III, 215