pil˜nā, Adv.,

1) voll, als Gegensatz
zu tukšā: ja (viņš skrienuot) pilnā LP. VI, 1, 60;

2) betrunken:
pārnāca mājā gluži pilnā De̦glavs.

Avots: ME III, 215

pil˜nā,

1): p. nākdams Pas. XIII, 355;

2): auch Lubn. n. FBR. XVII, 133, Salis u. a.

Avots: EH XIII, 232