piñcka, die Zotte: žīdam matu pinckas nuokārušās Sassm. - Vgl. pinca I und pinka.

Avots: ME III, 219

piñcka, ‡

2) pinckas, = pañckas 1 (?): aizbē̦guši ar visām savām grabām un pinckām Janš. Bandavā I, 7 (ähnlich Dzimtene II, 364).

Avots: EH XIII, 234