pinkāt

I piñkât, -ãju, verwühlen, zottig machen Bers., Gr.-Würzau, Sessw., Selsau, Selg., Los., Kursiten, N.-Peb. Refl. -tiês, sich verwühlen: mati pinkājas C., Jürg., Lis., Spr., Dunika.

Avots: ME III, 220


pinkāt

I piñkât: auch Allendorf, Grünw. Refl. -tiês,

1): auch Fest., Lub.; ‡

2) = pîtiês 3: kad tu meitu negribi, tad nepiñkājies! Orellen; ‡

3) "tūļāties" Frauenb. Skardžius Arch. Phil. III, 51 stellt dazu li. įsipinkóti "įprasti kur nors".

Avots: EH XIII, 234


pinkāt

II pinkât "schlagen" Celm.

Avots: ME III, 220