pinkšķis

piñkšķis Dond., Wain., piñkšis C., PS., U., Mag. XIII, 2, 53, piñkšulis Arrasch, N.-Peb., Golg., piñkšuoņa N.-Peb., pinkšķuoņa Blankenfeld, Serben, Sessw., einer, der bei der geringsten Veranlassung weint.

Avots: ME III, 220