I pipars, gew. Pl., der Pfeffer: piparus berzt, Pfeffer stossen Grünh. lauka pipari, die Schafgarbe (achillea millefolium): lauku piparus liek, svaigu gaļu vāruot, dažreiz piparu tiesā klāt Dond. meža pipars (vgl. estn. mets-pipar dass.), asarum europaeum Dobl. n. RKr. III, 69. cūku pipars,

1) körniger Steinbruch (saxifraga granulata)
U., RKr. II, 77, Mag. IV, 2, 45;

2) Niesewurz
Harder n. U. piparu lapa od. zâle, Haselwurz (asarum europaeum) U. - Der Pl. pipari, Schelte, Prügel: vai nu dabūji piparus uz asti? Alm. māte de̦vusi Lienei niknus piparus virsti A. XX, 305. Nebst estn. pipar zunächst wohl aus dem Germanischen.

Avots: ME III, 221

I pipars: vēl sīvāks pipariņš BW. V, S. 622, № 200611. aitu pipari Seyershof, = spiras I 1; "ņiprs zē̦ns" Dunika: tāds p. visu kuo var padarīt.

Avots: EH XIII, 235

II pipars, = pumpurs: nu zied elkšņa pipariņi (Var.: pupuriņi, pumpuriņi) BW. 7126 var.; in Ruj. nur von Erlenknospen; vgl. pipuri II.

Avots: ME III, 221

II pipars: stipru alu piedarīju nuo ... bē̦rza pipariem Tdz. 56256, 10.

Avots: EH XIII, 235

‡ III pipars "?": p. (Var.: pimbers) te̦k uz kruodziņu BW. 27043 var.

Avots: EH XIII, 235