pirma (li. pirmh "vorher"),

1) Adv., pir̂ma Mar. n. RKr. XVII, 145, Warkh., Domopol, vorher:
kam es pirma zinājusi, kāda dzīve tautinās! VL. aus Lubn.;

2) Praep., vor, temporal:
pirma saules lē̦kta Oppek. n. Mag. XIII, 23, Golg. pirma lieldienu Oppek. n. Mag. XIIi, 28.

Avots: ME III, 225

pirma,

1): auch (mit ir̂ ² ) Kal. n. FBR. IX, 106, Perkunen n. FBR. XVIII, 133, (mit ir̂) Gr.-Buschh., Oknist, Sonnaxt, (mit ìr ² ) Kaltenbr.: viņš p. bija te Gr.-Buschh. vajadzējis p. pasacīt šam Kaltenbr.;

2): pir̂ma Jāņu nuomira Lubn., Nerft. pir̂ma mane, atgājis Oknist, p. kaŗiem Wessen n. FBR. XIII, 91, (mit ir̂) Sussei n. FBR. VII, 144.

Avots: EH XIII, 237