pìrmîts ² Mar. n. RKr. XVII, 146, = pirmīt.

Avots: ME III, 226

pìrmîts ² , ‡

2) (als ein Substantiv!): kuopš pirmīta (seit einer kurzen Weile),
kad Janka bija turējis tē̦vu aiz ruokas Veldre Dižmuiža 162.

Avots: EH XIII, 238