piûkšêt ² Līn., piukšķêt, piûkstêt ² Ahs., -u, -ēju, schreien (vom Laut, den Schnepfen und andere Vögel von sich geben) U.: dzirdēja paipalu mātīti klusi piukšķam Janš. Dzimtene ² I, 49.

Avots: ME III, 229

piûkšêt ² : laukā piukšēja paipala Janš. Līgava I, 219; "čiepstēt" (von ganz kleinen Keuchein) Salis.

Avots: EH XIII, 239