piukšēt

piûkšêt 2 Līn., piukšķêt, piûkstêt 2 Ahs., -u, -ēju, schreien (vom Laut, den Schnepfen und andere Vögel von sich geben) U.: dzirdēja paipalu mātīti klusi piukšķam Janš. Dzimtene 2 I, 49.

Avots: ME III, 229


piukšēt

piûkšêt 2 : laukā piukšēja paipala Janš. Līgava I, 219; "čiepstēt" (von ganz kleinen Keuchein) Salis.

Avots: EH XIII, 239