piņķis,

1) piņ̃ķis Salis, = peņķe Etn. IV, 165, Serben, Sermus, Tadaiken: ja tagad iznāktu kāds piņķis Dz. V.;

2) (oder zu *piņķe?) "?": piesargies, ka nedabū piņķi ("cietumu")!

3) ein verwühlter Klumpen, eine Zotte
U., Druw.

Avots: ME III, 221

piņķis,

1): pìņķis ² ("pūles") jau ir ar tādu rakstu adīšanu Fest.;

2): dambreta spēlē iespruostuotie kauliņi paliek piņķī PV.

Avots: EH XIII, 235