plāns

I plâns (li. plónas "dünn, fein", la. plānus "eben, flach"),

1) flach, eben
("weniger gebraucht") U.;

2) dünn, schwach, nicht zureichend
U.: Sprw. asam nazim plāni zuobi. plānas manas villainītes Biel. 1151. tautu meita ... plānajām lūpiņām BW. 11497. nu ve̦d jaunu saimenieci, ... plānu klaipu cepējiņu 18659. plāns darbs, schwache, unzureichende Arbeit U. plānas laivas stūmējs U. od. plānu galdu (galdiņu) od. plāna galda (galdiņa) urbējs, der nur leichte Arbeit auszurichten vermag U., ein Faulenzer N.-Schwanb.: iegātņi bij plāna galda urbēji Neik. 60;

3) dünn, undicht:
plāni mati, plāna bārda. ja pēc ziemassvē̦tkiem pulka sniega, tad labība būs plāna Etn. II, 73;

4) dünn, flüssig:
plāna putra; plāns alus, schwaches Bier U.;

5) schwach, dumm:
puisītim plāns prātiņš (Var.: lē̦ta daba), drīz meitām mutes deva BW. 11841, 2 var.;

6) plāni iet, klāties, schwach, schlecht (er)gehen:
viņam tagad iet pa˙visam plāni Dīcm. pas. v. I, 52. mediniekam vienu laiku pa˙visam klājas plāni LP. VII, 238. ja tev āda mīļa, tad nepūti: klāsies plāni! VI, 258;

7) = smalks: plāni vērpu, plāni audu VL. aus Rutzau;

8) plânie luõki, eine Grasart
Pussen.-Subst. plânums,

1) die Dünnheit, Dünne;

2) "Rippsperre":
žāvē̦tas cūkgaļas plānums Ronneb. viņš nuogrieza gabalu nuo pie sijas pakārtā plānuma A. v. J. 1902, S. 130;

3) das Flache, die Fläche
U. Altes Verbaladjektiv zu plāt.

Avots: ME III, 330


plāns

I plâns,

1): par plānu (eben)
ceļu tapt Elger (Günther Altle. Sprachd. I, 8);

2): tu tik p. (dünn, unzureichend angezogen)
iznāci, tu salsi! Orellen. p. iet ārā; tāpēc salst Seyershof. kad plāna ("?") ziema, tad plāna ("?") vasara Ramkau; plāni (undicht gewachsen) lini Salis. laiks bija plāni mācies Jauns. Augšz. 5;

4): nesapruotu, kas par vainu; tik labi guovis baŗuoju, bet mums traki p. (mager)
piens AP. plāna tēja (schwacher Tee) Kaltenbr. patȩkās iesvieda maizes garuozas, lai nepaliek plānas (schwach) Siuxt;

7): p. diegs, plāna dzija Kaltenbr.; ‡

9) dünn, mager
Seyershof: plāna guovs Frauenb. suķelis palicis pa˙visam p. Siuxt; ‡

10) arm, unbemittelt
Diet.: p. vīrs;

11) "?": žīds kuoku vidā mērī, nuo plānākās puses Saikava. Subst. plânums,

2): "Rippsperre"
ME. III, 330 zu verbessern in "Rippespeer".

Avots: EH II, 288


plāns

II plãns Līn. (ali. plānas, apr. plonis "Tenne"),

1) plãns Dond., Wandsen, Lautb., Selg., Kandau, Behnen, Bauske, Frauenb., Arrasch, plā̀ns 2 Selsau, Heidenfeld, Saikava, eine von Lehm festgeschlagene
(Nerft) oder steinerne Diele, der harte Boden U., Lassen: slauk[a] plānu (Var.: zemi) staigādams BW. 16992, 7;

2) die Tenne
U. plāns ist das (mit verschobenem Wortakzent) substantivierte plâns I.

Avots: ME III, 330


plāns

II plãns,

1): auch Dobl., Ermes, Erwalen, Grob., Iw., Lipsthusen, Popen, Postenden, Stenden, Talsen, Warwen, plàns 2 - auch Sonnaxt; "grīda" Rutzau, Strasden: viss plāniņš izslaucīts BW. 25824, 1. pļava kâ p. eine ganz ebene Wiese
Trik.;

2): auch Stenden; ‡

3) "liels zemes gabals" (mit â) KatrE.: visu tuo plānu cirta nuost.

Avots: EH II, 288