plūkšķināt
plūkšķinât,
1) dumpfe, schwachknaliende Schüsse abgeben:
mednieki plūkšķināja visu dienu, bet atgriezās tukšām suomām Jürg.;
2) schwirren (mit den Flügeln)
Bers.: Kārlis skatījās žagatu barā, kas pa birzi plūkšķināja un terkšķē̦damas aizlaidās pruojām Blaum.;
3) mit den Lippen schmatzen
Vank.
Avots: ME III, 361
1) dumpfe, schwachknaliende Schüsse abgeben:
mednieki plūkšķināja visu dienu, bet atgriezās tukšām suomām Jürg.;
2) schwirren (mit den Flügeln)
Bers.: Kārlis skatījās žagatu barā, kas pa birzi plūkšķināja un terkšķē̦damas aizlaidās pruojām Blaum.;
3) mit den Lippen schmatzen
Vank.
Avots: ME III, 361