nùoplakšķêt, nùoplakšêt, [nùoplakstêt],ein patschendes, klatschendes Geräusch von sich geben:lietus lāses nuoplakšēja luogā MWM. VIII, 922. sitiens nuoplakšķēja A. XX, 770. [pacēlās maza lāpstas lieluma zemes šņauka... un mīksti nuoplakstēja pie citām šņaukām Veselis Saules kapsē̦ta 91.]
1)klatschen, patschen: tas nuokritis, ka plakš vien zemē Etn. IV, 156. dakstiņš krīt nuo jumta plakšķē̦dams Dünsb. plikšēja, plakšēja un plunkšēja, kad mazā pilīte nuonāca zemē. lai tā tava mute plakš (Var.: plaukš, plikš, plīkš), kâ es balši velējuos BW. 22676, 1. nuo kukņas atskanēja līdz mums tikai... mīklas plakšēšana Vēr. II, 66;
2)in Wasser od. Kot pantschen U.;
3)plappern U., Unsinn schwatzen(plakšēt) Smilt. Vgl. Li. piekšnóti"in die Hände klatschen" und le. plekš(ķ)ēt.