plankšētplankšêt,1) unaufhörlich plappern Etn. IV, 165;2) plankšēt C., Wolmarshof, Arrasch, = plankšķēt: lietus piles plankš nuo jumta citā ūdenī krizdamas Bers. n. Etn. IV, 165.Avots: ME III, 319