platgalvis
platgalˆvis,
1) wer einen breiten Kopf od. wer zerzaustes Haar (und daher einen breit aussehenden Kopf) hat:
ei, Jānīti, platgalvīti! BW. 32524, 3. sukā galvu, platgalvīte! 16937. Mikiņu platgalvi kūmās ņēme; kaut mani ņē̦muši, man gluda galviņa! 1634. platgalvīt! zu einem Wolf gesagt LP. V, 190;
2) der Kaulkopf (cottus gobio
L.) RKr. VIII, 106; der Gründling (gobio fluviatilis) Konv. 1 40.
Avots: ME III, 321
1) wer einen breiten Kopf od. wer zerzaustes Haar (und daher einen breit aussehenden Kopf) hat:
ei, Jānīti, platgalvīti! BW. 32524, 3. sukā galvu, platgalvīte! 16937. Mikiņu platgalvi kūmās ņēme; kaut mani ņē̦muši, man gluda galviņa! 1634. platgalvīt! zu einem Wolf gesagt LP. V, 190;
2) der Kaulkopf (cottus gobio
L.) RKr. VIII, 106; der Gründling (gobio fluviatilis) Konv. 1 40.
Avots: ME III, 321