plaušīgs

plaušîgs "?": neēd plaušas, lai bē̦rns nebūtu plaušīgs, lai neplaušuotu! JK. VI, 9.

Avots: ME III, 327

plaušîgs, ‡

2) "dūšīgs" (mit àu ² ) Nīcgale.

Avots: EH II, 286