pleika

pleîka Saikava, Golg., Jürg., Selsau, Fehgen, Heidenfeld, Gr.-Buschhof, comm., ein leichtsinniger Mensch, ein Säufer, ein Taugenichts Erlaa, Laud., Fest., (pleîka) Bers., ein Zerlumpter Wid.; "plikadīda, plenderis, plūznis" Lös. n. Etn. IV, 165: seglenieks es e̦smu liels" varbūt tikai pleika es e̦smu vēl lielāks Leijerk. II, 140. kas tuo būtu duomājis, ka jaunkundzes šituo pleiku tik smalki ievē̦ruo. jūs, ve̦lna pleikas! Jaunie mērn. laiki I, 43.

Avots: ME III, 333, 334


pleika

pleîka: auch (Säufer, Taugenichts) Saikava, (mit eĩ) AP.: sacensībā jūs zaudēsit, ja beidzamais p. būs uzpuosies, bet jūs vienkārši ģȩ̄rbušies Jauns. J. un v. 189.

Avots: EH II, 290