plidinât, (die Flügel) bewegen: vistiņa spārniņus vien plidināja RKr. XVI, 195; FBR. VII, 70; sich baden (von Gänsen und Enten) U. Refl. -tiês, hin und her fliegen (vgl. lidināties): pie luoga plidinājas mušu bars Apsk, v. J. 1903, S. 68. (mušas) lidinās un plidinās gar ē̦kas sienmali Janš. Čāp. 19. viņš plidinās kâ vēja vanaģelis, skriedams ūbelim pakal Janš. Dzimtene ² I, 346. Vgl. pledinât.

Avots: ME III, 343

plidinât, ‡

2) "?": ni zīlīte, ni žubīte tuo celeņu plidinā[ja]; tis Antans plidinā[ja], da Bārbalas staigādams Tdz. 41913. Refl. -tiês, ‡

2) "?": div[i] baluož[i] paltī dzēre, izdzȩ̄ruši plidinājas Tdz. 51177 var.; ‡

3) p. ruokām, mit den Armen fuchteln:
meitene griezās, virpuļuoja, airējās, plidinājās ruokām Brigadere Skarbos vējos 72.

Avots: EH II, 295