pliva

pliva, die Schuppe (?): zvīņas vai plivas Konv. 2 473; der Funke, eine grosse Feuerflocke: uguns plivas (pēc ugunsgrē̦ka) bij tālu aizne̦stas N.-Peb., Jürg. Vgl. pliviņa.

Avots: ME III, 346


pliva

pliva: "ein sehr kleines, dünnes Stückchen" AP.; ziepju ir vairs tikai tāda maza pliviņa. grūbas grūžuot applekš ar plivām. kad usnes nuogatavējušās, tad viņām ir tādas plivas; auzu plivas AP. lai sapeŗu ar kuociņu visas papīru plivas [pēc tam kad tie sadȩguši], tâ ka tur nepazīst vairs ne zīmes Kaudz. Izjurieši 268; der Flügel einer Frucht: it kâ viņa pati būtu sēkliņa, kuŗa laižas nuo debesīm ar divām vieglām plivām - savām ruokām Skalbe Raksti IV (1938), 182.

Avots: EH II, 297