I pliķêt, -ẽju, auch pliķuôt LP. VII, 203, ohrfeigen, maulschellieren; betatschen: kāds gan es būtu iznācis, ja mans tē̦vs mani bērnībā nebūtu pliķējis? MWM. IX, 276. man patika pliķēt viņas (guovs) vaļīguo pakakli Druva l, 68. Refl. -tiês, einander ohrfeigen, maulschellieren.

Avots: ME III, 345

I pliķêt: plācenīt[i]s raudājās ar pliķiem pliķējams BW. 2919 var. Refl. -tiês,

1): sākuši p. par vaigiem Sonnaxt;

2) "?": Meten[i]s kaktā pliķējās, kaņepplāceņa gaidīdams Tdz. 53106.

Avots: EH II, 296

II pliķêt, -ẽju U., gew. in der Zstz. mit nuo-, kahl machen; ein Feld aussaugen.

Avots: ME III, 346