plosoņa

pluosuoņa,

1) pluôsuoņa C., comm., auch pluosuonis, ein Unartiger, Unbändiger;

2) das Toben, der Lärm:
tur nebija trakas lē̦kāšanas un pluosuoņas Druva II, 304.

Avots: ME III, 365