Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'plukšķêt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'plukšķêt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (2)

saplukšķēt

saplukšķêt (unter saplukšêt),

1): cita plukšķe saplukšķēj[u]se, ka es re̦snu dzīvi vērp[j]u BW. 8402, 18 var.

Avots: EH XVI, 437

Šķirkļa skaidrojumā (3)

nopļukstēt

[nùopļukstêt,

1) = nùoplukšķêt: n. visu vakaru C., Nigr.;

2) (eine Weile) geräuschvoll platzen (von Luftblaseń auf einer Flüssigkeit):
biezputra tâ vira, ka nuopļukstēja vien Bauske.]

Avots: ME II, 833

plukšēt

plukšêt U., plukšķêt PS., Kl., plukstêt Jaun. mežkungs 129, -u (-ẽju Glück), -ẽju, schwatzen, plaudern U., flüstern, zischen, plätschern: kas ar savu mēli neplukšķe... un kauna valuodu pret savu tuvākuo neceļ (wer mit seiner Zunge nicht verleumdet...) Glück Psalm 15, 3. vai tas tiesa, kuo Anna tur plukšķ? Purap. šuo, tuo plukšķē̦dams viņš uznāk uz pluosta Upītis Nemiers 18. (lapas) zuz lē̦ni, viegli, it kâ plukšķē̦tu par kādu nuoslē̦pumainu gadījumu A. v. J. 1901, S. 4. istabā plukšķ ūdens Plūd. LR. III, 260. uguns meles plukšē̦damas izgaisināja manas ieduomas Austriņš Nuopūtas vējā 8. lampas liesma plukšķē̦dama cēlās un krita Zalktis v. J. 1908, № 3, S. 4. Vielleicht von einer Wurzelform plusk-: plust-, vgl. plušķêt.

Avots: ME III, 355, 356

saplukšēt

saplukšêt, saplukšķêt,

1) tr., zusammenschwatzen, -klatschen:
kas tev tādus niekus saplukšķējis? A. Upītis J. 1. 5;

2) intr., längere Zeit schwatzen, klatschen.

Avots: ME II, 704