plukšķis
I plukšķis,
1) auch plukšis (f. plukše), ein Schwätzer
U., PS.: cita plukše izplukšēj[u]si, ka es re̦snu dziju vērpju BW. 8402 var. tu esi kâ plukšķis: kuo esi dzirdējis vai redzējis, tuo tūlīt izstāsti citiem Selb. bij tad tādu plukšķi par taisnu turēt (muss denn ein Wäscher immer Recht haben)? Glück Hiob 11, 2;
2) der graue Star
Dr.; die Weindrossel (turdus iliacus L.) Natur. XXXVII, 107.
Avots: ME III, 356
1) auch plukšis (f. plukše), ein Schwätzer
U., PS.: cita plukše izplukšēj[u]si, ka es re̦snu dziju vērpju BW. 8402 var. tu esi kâ plukšķis: kuo esi dzirdējis vai redzējis, tuo tūlīt izstāsti citiem Selb. bij tad tādu plukšķi par taisnu turēt (muss denn ein Wäscher immer Recht haben)? Glück Hiob 11, 2;
2) der graue Star
Dr.; die Weindrossel (turdus iliacus L.) Natur. XXXVII, 107.
Avots: ME III, 356