pluncāt

pluncât, durch Schmutz waten Oppek. n. U. Refl. plun̂câtiês ² Zögenhof, pluñcâtiês Ruj., Arrasch, pluncêtiês Annenburg, sich baden; plätschern: kādā se̦klākā vietā pluncējas bē̦rni Druva II, 1066. upē nērsa plauži un ar savu pluncēšanuos cēla lielu truoksni Etn. II, 80.

Avots: ME III, 356