plāksnît, die schlaftrunkenen Augenlieder heben, mit Mühe blinzeln N.-Peb. n. Latv. Saule 1926, No 37/38, S. 411. Refl. -tiês, -ĩjuos, (flatternd, unstät) schimmern Bauske: uz luogu stikla plāksnījās uguns gaisma Vēr. I, 1059. rīta gaisma jau sāk plàksnīties ² Kreuzb.

Avots: ME III, 329

plāksnît, Refl. -tiês: zibens plāksnījās Lems. debess plãksnījās vienās ugunīs (vom Blitz od. Wetterleuchten) Schibbenhof. tur jau jumts būs nuodedzis: liesmu vairs nerȩdz, tik plāksnās Vank.

Avots: EH II, 287