plāksnīt

plāksnît, die schlaftrunkenen Augenlieder heben, mit Mühe blinzeln N.-Peb. n. Latv. Saule 1926, No 37/38, S. 411. Refl. -tiês, -ĩjuos, (flatternd, unstät) schimmern Bauske: uz luogu stikla plāksnījās uguns gaisma Vēr. I, 1059. rīta gaisma jau sāk plàksnīties ² Kreuzb.

Avots: ME III, 329