I plãķis,

1) plâķis Lautb., Kandau, der Klotz oberhalb der Wagenachse:
plāķis gul uz ratu priekšass Ahs.;

2) sūdu plãķis, der Kuhfladen
Ahs.: piedzē̦rušais gul žuogmalē kâ sūdu plāķis;

3) ein weiter Mantel
Preekuln. Zur Bed. 1 u. 2 vgl. blãķis und das echtle. plācis I 2.

Avots: ME III, 329

II plãķis, ein grosser Fleck auf der Diele oder Erde u. a. Dunika.

Avots: ME III, 329