I plūds Spr., plûds, plûdiņš Saikava, das Schwimmholz, Flottholz; vgl. li. plūdis dass.

Avots: ME III, 360

I plūds: auch (mit û) Warkl.; plûds, -s Auleja, der Schwimmer an der Angel.

Avots: EH II, 304

II plūds,

1) ein unordentlich angekleideter Mensch
Setzen n. Etn. I, 137;

2) "?": piedzēris kâ plûds Kreuzb., Bers. (von einem Besoffenen.)

Avots: ME III, 360

II plūds, ‡

3) ein Unsteter, ein Herumtreiber
Bērzgale.

Avots: EH II, 304

III plūds (unter plûdi),

1): kâ rāms ȩzȩrs plūdā un atplūdā Brigadere Dievs, daba, darbs 104. sirds man tiek pilna ar tuo pašu karstuo plūdu, kas ar˙vien mani pielējis, kad viņas tuvumā ȩsmu Akurāters Kalpa z. vasara.

Avots: EH II, 304