puõpêt Karls., -ẽju,

1) polstern:
puopē̦tas mēbēles, Polstermöbel Dr. ierīkuo pilī kādu istabu ar puopē̦tiem krē̦sliem Duomas IV, 475;

2) puõpêt, grob flikken
Wolmarshof;

3) puõpêt Kr.-Behrshof, schlagen, prügeln:
puisis puopējis ve̦cuo, kuo nagi ne̦s LP. VI, 164. Subst. puopẽjums, das Polster Dr.

Avots: ME III, 457

puõpêt,

3): auch Segew.; ‡

4) "aizaugt ar puopi, sūnu, krevi" Ar.

Avots: EH II, 346