Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'prēslīca' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'prēslīca' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
sprēslīca
sprẽslîca C., sprèslîca 2 Sussei n. FBR. VII, 132, sprẽslica Nigr., sprèslica 2 Prl., sprēslice Wid., sprẽslenîca Jürg., sprēslenice BW. 18210, 1 var., sprēslīte Selb., Schujen, BW. 18210, 3, sprēsnīca, = prēslīca, ein Spinnrocken (sprēsliņš) Spr.; die Spindel (sprēslīce) Blelensteln Holzb. 375, (sprēslica) Dr., (sprēslītis) Bērziņš, Handspindel (sprēslice) U.; der Wockenstock (sprēslīte) Blelenstein Holzb. 379 f. (mit Abbild. S. 380), auch als Tell des Spinnrades (sprēslica) Plm., Nerft, Wessen; das Brettchen am Wockenstock des Spinnrades, woran die Kunkei befestigt wird (sprēslica) Grawendahl, (sprēslice) Lasd. n. A. XI, 83; die Kunkel am Spinnrocken (sprēsnica) Peb.: kuodeļu piesprauž pie sprēslicas Konv. 1 844. man tāda maza sprēslīte, nevar lielu kuodeļu piespraust Selb.
Avots: ME III, 1018
Avots: ME III, 1018
Šķirkļa skaidrojumā (6)
kašeklis
kašeklis,
1) das Schrabeisen
[Nigr.], die Schrape, ein Instrument zum Scharren, Schaben, Kratzen des Teiges aus dem Troge (= abrakasis) [Hasenpot, Kurs.], Grawendahl, Naud., Frauenb., Autz; Schabeisen der Böttcher U.; eine Hacke [Kalnzeem]: ar mazu dzelzs kašekli viņa, iekāpusi le̦ce̦klā, cirta un kapāja Janš. [Bārenīte 76.] kašeklis - rīks, ar kuo ruok rāceņus Kalleten, Rutzau, Etn. II, 17. [man kāsus kâ kašeklis Nigr.];
2) = kasīklis 2, "kuoka, dažreiz arī dzelzs adata, ar kuŗu linu vai pakulu kuodeļu piesprauž pie sprēslīcas" Konv. 1 884. Vgl. kasīklis und kaseklis. [kasēklis hat sein š wohl aus kašât bezogen.]
Avots: ME II, 170
1) das Schrabeisen
[Nigr.], die Schrape, ein Instrument zum Scharren, Schaben, Kratzen des Teiges aus dem Troge (= abrakasis) [Hasenpot, Kurs.], Grawendahl, Naud., Frauenb., Autz; Schabeisen der Böttcher U.; eine Hacke [Kalnzeem]: ar mazu dzelzs kašekli viņa, iekāpusi le̦ce̦klā, cirta un kapāja Janš. [Bārenīte 76.] kašeklis - rīks, ar kuo ruok rāceņus Kalleten, Rutzau, Etn. II, 17. [man kāsus kâ kašeklis Nigr.];
2) = kasīklis 2, "kuoka, dažreiz arī dzelzs adata, ar kuŗu linu vai pakulu kuodeļu piesprauž pie sprēslīcas" Konv. 1 884. Vgl. kasīklis und kaseklis. [kasēklis hat sein š wohl aus kašât bezogen.]
Avots: ME II, 170
sprēsliņš
sprēslīte
sprēsnīca
sprēstiča
sprieslīce
sprieslīce Bielenstein Holzb. 375, 379, sprieslice U., sprieslīte Bielenstein 1. c. 379 die Spindel Bielenstein 1. c. 375, Handspindel U.; der Wockenstock Bielenstein 1. c. 379. Wohl mit ostle. ie aus ē; vgl. sprēslīca.
Avots: ME III, 1022
Avots: ME III, 1022