prasīgs

‡ prasîgs,

1) anspruchsvoll:
prasīgāku kuoku sugu nespēju konkurēt ar pieticīgākām Latv. zeme, daba, tauta II, 229;

2) "?": īsiem, prasīgiem vārdiem Veselis Cilv. sac. 18.

Avots: EH II, 312