pretenieks
pretenieks,
1): auch Lesten; "wer nicht immer zu gehorchen wünscht od. vermag"
Seyershof: palieku p., tāpēc ka vairs nejaudāju bȩ̄rnus auklēt;
2): kupla liepa lejiņā, pilna balta sidrabiņa; tai vajaga pretenieka - dižȩn daiļa uozuoliņa BW. 11961 var.
Avots: EH II, 315
1): auch Lesten; "wer nicht immer zu gehorchen wünscht od. vermag"
Seyershof: palieku p., tāpēc ka vairs nejaudāju bȩ̄rnus auklēt;
2): kupla liepa lejiņā, pilna balta sidrabiņa; tai vajaga pretenieka - dižȩn daiļa uozuoliņa BW. 11961 var.
Avots: EH II, 315