pretīgs

pretîgs,

1) entgegenstehend, widerstrebend, gegnerisch
U., feindüch gesinnt: pretīgs vējš U., konträrer Wind. viņai (= biedrībai) pretīgie ļaudis šuo ģēveles luogu arī zuobuoja De̦glavs Rīga II, 1, 180;

2) widerlich, Ekel erregend:
pretīga garša, smaka.

Avots: ME III, 388