priekšenieks, prieškanieks (ška aus šķe) Schwanb., prìekšinieks ² Mar. n. RKr. XV, 131, priekšeniece, = priekšauts, die Schürze: vīrs apjuozies ar ādas priekšenieci Poruk II, 56.

Avots: ME III, 395

priekšenieks: auch ("?") Kal. n. FBR. IX, 102, Grenzhof n. FBR. XII, 16,

1): auch (mit -riê- ² ) Seyershof; ‡

2) = prìekšniẽks 2: pagasta p. (mit -rìe- ² ) Sonnaxt.

Avots: EH II, 318