pubulis,

1) ein Knoten im Garn od. im Gewebe
U., Druw.: vedekliņa man uzsedza pubulaiņu villainīti; uz pubuļa uzkāpdama, Rīgas pili ieraudzīju BW. piel. ² 25314. linu pavediens, kas stiepjas nenuoriezdamies un bez pubuļiem Brač;

2) Blase auf Bier
Depkin n. U.; ein Häutchen auf einer Flüssigkeit Wid.;

3) ein Gerstenkorn am Auge
Freiziņ;

4) eine kleine, weisse Frühlingswolke
Druw.: debess ir skaidra, nere̦dz ne˙viena pubulīša;

5) pubuls, ein kleiner und dicker Mensch
Erlaa. Dies pub- (mit dem b von grubulis od. bubulis III ?) neben pup- in pupa, pups u. a. (vgl. Persson Beitr. 245 f.).

Avots: ME III, 401

pubulis,

1): auch AP., Lems., Saikava, Salis, Seyershof, ("bumbulis, nelīdzȩnums") Auleja: pakulās tāds p. savilkts nuo susekļa zariem Seyershof. uzplečam šuva tādus pubuļus - virsā uzšuva tādus kâ mazdziņus AP.;

3): iemeties p. acī Seyershof;

4): tāds nieka p. (eine kleine Regenwolke am heiteren Himmel)
izpūdelēja siena bāšanu Saikava.

Avots: EH II, 320