puliņģis

puliņ̃ģis,

1) "?": zē̦ns aizskrēja kâ puliņģis (aus d. Füllen?)
ātri, ka kājas pie zemes nemetās Drosth.;

2) "ein wie ein Pflock od. Zapfen bearbeitetes Holzstück"
Sermus.

Avots: ME III, 407


puliņģis

puliņģis, ‡

3) "šķiltavas" NB.

Avots: EH II, 323