I pupucis Etn. I, 6, pupuce Stockm. n. Etn. I, 114, der Wiedehopf. Vgl. pupuķis.

Avots: ME III, 415

II pupucis,

1) etwas Kleines, ein Mensch von kleinem Wuchs, ein Knirps:
ira tuo gadiņu jau laba tiesa aiz muguras, bet vēl tāds pupucis Naud. sargies, ka es tev kādreiz nenuokuožu tavu pupucīti (dein kleines Näschen)! Apsk. v. J. 1903, S. 499;

2) ein stark Vermummter, "cilvē̦ks, kas savilcies daudz drēbju, tâ ka izskatās tik garš, cik re̦sns" Stockm.;

3) uneben, knotig gesponnenes Garn
Stockm. Wohl zu paupt.

Avots: ME III, 415

III pupucis, eine Speise aus zerstossenen Bohnen und Hanf Sprēstiņi n. Etn. I, 4.

Avots: ME III, 415