pupurs,

1) pupuris U., die Knospe
Erlaa (lapu pupurs), Cibla: priedītei, eglītei vējiņš trauca pupuriņu BW. 24407, 5. es mežiņa vīriņš biju, man pupuru ce̦purīte 30557. eita, meitas, madarās, nu zied elkšņa pupuriņi! BW. 7126;

2) ein Knirps:
vīriņ, manu pupuriņ, es tev[i] lielu izaudzēju BW. 9397, 7 var.;

3) Demin. pupurtiņš "maza drusciņa" Bers, n. Etn. IV, 167. Wohl zu paupt; zum Suffix vgl. pumpurs.

Avots: ME III, 415

pupurs,

1): auch Auleja, Kaltenbr., Saikava Warkh., Tdz. 39064 (aus Andrupine), 41169 (aus Kalupe), 47644 (aus Preiļi), 49084 (aus Warkl.), 56256 (aus Zvirgzdine), 56256, 3 (aus Welonen); "kuoka pumpurs ar sē̦klām" Wessen; "lapu kuoku spurdze, kad tā vēl nav izziedējusi" Ramkau.

Avots: EH II, 327