purekslis (aus *purvekslis), der Morast: zirgs tikkuo . . . spēj kāpt uz priekšu, ratus pa dziļuo smilti līdza raudams, vai, kur kāds purekslis, pa tik˙pat dziļuo, muklaiņuo zemde̦gu Siliņš 58.

Avots: ME III, 416

purekslis: man pazuda raibaliņa. vai būs ciema laidarā, vai še pat purekslī? BWp. 747, 3.

Avots: EH II, 327