pusgalva

pusgalˆva, auch pusgalvis BW. piel. ² 19186, 4, pus˙galˆvas, der halbe Kopf: izvārītu cūkas pusgalvu LP. VI, 22. nuoêdu pus˙galvas. tur bija pus˙galvas sukura.

Avots: ME III, 427