pusgulu,
pusgulus, pusguļu, pusguļus, Adv.,
halb liegend: tas nuolaidies pusgulu Saul.
slimais gul gultā pusgulus Ahs.
saritinājies pusgulus es tupēju uz ve̦zma JK.
beidzuot atzvēlies pusgulus LP. VI, 229.
pusguļus pret sienu es atsēduos savā gultā Ezerilaš Leijerkaste I, 158.
Avots: ME III,
427