pussatrunējis

pussatrunẽjis, pussatrupẽjis, pussatrūdẽjis, Part. praet. act., halbverfault, -vermodert: pussatrupējuši mē̦sli Konv. ² 2060. nuokārās ve̦cuo egļu... zari gar apsūnuojušiem, re̦sniem, pussatrūdējušiem stumbriem JR. IV, 155.

Avots: ME III, 434