putējiens

putējiens,

1) "?": meitene ir te˙pat, bet dē̦ls...; ar dē̦lu man ir izgājies putējienā Ezeriņš Leijerkaste I, 37;

2) schnelles Zerstieben:
kâ es grābšu viņu ruokâ, tâ būs viens putējiens un beigas! Vank., Oppek., Cirundsahl, Treppenhof, Sessw.

Avots: ME III, 440