pužeklis,

1) "?" : pa vakariem staigājuot apkārt pužekļi JK. VI, 26; 21 "sarežģīta dzija; savīstīts papīrs" Stomersee, Bauske.

Avots: ME III, 444

‡ pužeklis, ‡

3) "ve̦ca, sagruvusi ē̦kas daļa jeb atsevišķa ē̦ka; arī pavirši ce̦lta būda ar salmu, žagaru, lapu jumtu, kur mitinās cūkas vai vistas" Seyershof: pie malkas škūņa e̦suot pužekļi sataisīti.

Avots: EH II, 340