pā̀rbêgt [li. parbė̕ģti], intr., nach Hause fliehen, heimeilen: lai zemīte nedrebēja, nuo tautām pārbē̦guot BW. 16963.

Avots: ME III, 150

pãrbêgt, hinüberfliehen, desertieren: pārbēgt par upi, pie ienaidniekiem.

Avots: ME III, 150