pãrdzìt, tr.,

1) hinübertreiben:
luopus pār upi;

2) übermässig treiben, überanstrengen, abjagen:
luopūs un cilvē̦kus. [Refl. -tiês, = pãrcel̂tiês 1: pārdziņās uz uotru pusi Pas. II, 144.]

Avots: ME III, 154

pā̀rdzìt [li. pargiñti], nach Hause treiben: bet guovis tai bŗīdī bijušas mājā pārdzītas LP. VII, 551. pārdze̦n ar neguodu uz mājām IV, 80.

Avots: ME III, 154

pãrdzìt,

1): es pārdzinu div[i] upītes BW. 730;

2): p. zirgu Auleja, Saikava u. a.; ‡

3) (hin)durchtreiben
Auleja, Kaltenbr.; ‡

4) vorbeitreiben
Auleja; ‡

5) (herausziehen und) an einer andern Stelle hineintreiben (-stecken)
Auleja: pārsien guoteņas, pārdze̦n. miete̦nus tāļāk.

Avots: EH II, 199