pārgandis

pãrgandis, f. -dusi, angehungert, zu lange gehungert habend Naud.

Avots: ME III, 155

pārgandis

pãrgandis,

1): auch (mit añ) Grenči, Ziepelhof; ‡

2) "pārpūlējies" Grenči.

Avots: EH XIII, 200