[pãrgrimt, sinkend über etwas fallen: kāds pārgrimis viņai pār ceļiem Leijerk. I, 257.]

Avots: ME III, 156

pãrgrimt: kad viens kuoks, kuo cē̦rt, pārgrimst uotram pāri, tad abi jālaiž zemē Saikava.

Avots: EH XIII, 200