pārgudrot

pãrgudruôt, tr., intr.,

1) überlegen:
kāds putnē̦ns kuokā uz krauja ar biedri pārgudruo JR. IV, 94;

2) klügelnd, studierend überanstrengen:
galvu Akur.;

3) an Klugheit übertreffen, meistern, -hofmeistern
L.: viņš visus grib pārgudruot, er will alle meistern U. [Refl. -tiês, sich klügelnd überanstrengen; zu schlau sein wollen: tirguotājs šai lietā pārgudruojies.]

Avots: ME III, 156