pārirt

I pãrirt, tr., hinüberrudern: laivu. Refl. -tiês, hinüberrudern (intr.): viņš pārīrās uz salu Dz. V.

Avots: ME III, 157


pārirt

[II pãrirt, entzweigehen, sich entzweireissen, sich auftrennen: priekškars pāriris pašā vidū.]

Avots: ME III, 157